[Death metal leģendas][77%][Nupat Iznācis] GRAVE "Endless Procession Of The Souls"

GRAVE
"Endless Procession Of Souls'
(Old School) Death metal (Zviedrija)

Kaut arī old school death metal tā nepaveicās kā trešam un tas nepiedzīvoja otru atdzimšanu aptuveni tādā pašā skanējuma formā kā savos pirmssākumos 80to vidū un 90tajos, bet gan daudz modernākā formā ko mēs pazīstam kā deathcore un arī tas ir TOMĒR LABI. Un kaut  arī vairāk vai mazāk old school desa ir panīkusi, tomēr vecie sakārņi no tādām leģendārām blicēm, kā UNLEASHED, AUTOPSY, DEICIDE, MASTER u.c pastāv savā oldskūlismā un netaisās nekur pazust, (līdz viņiem pazudīs pulss) pat vēl vairāk - laiku pa laikam priecē mūs ar jauniem nāvesmetāla garadarbiem.

 "...And Here I Die Satisfied..." no "...And Here I Die Satisfied..." [E.P] (1993)

Arī leģendārā zviedru vienība GRAVE ar kursēšanas ātrumu viens ripulis divos gados mūs jau desmito reizi pagodina ar jaunu smukā bilžu grāmatiņā ieliktu plakanu pilformāta (Full-lenght) plasmasas ripuli. Yeyyyyyyy kā es gaidīju to grāmatiņu !!! :)) :))

"Soulless" no "Soulless" (1994)

  "Endless Procession Of Souls" ir vairāk vai mazāk veco death metal tradīciju turpinājums - raupjā, brutāli vienkāršā manierē, bez kādiem īpašiem pārsteigumiem.

Ripuli atklāj pilnīgi postoša dzīvesskatījuma instrumentālais intro "Dystopia" dūmīgās un fjuneraliskās intonācijās un lēnumā - nav dienassgaismas tajos pat ne pēc tūkstoš gadiem. Sekojošais "Amongst The Marble And The Dead" ar pirmajām tik zviedru retro death metalam raksturīgo skanējumu, kuru 90to sākumā ekspluatēja ENTOMBED un DISMEMBER un dūmīgi lēnās ASPHYX tipa partijas, liks oldskūl dezistam pasmaidīt un atcerēties vecos labos 90to gadu sākumu.

GRAVE bungu skanējumā bieži var saklausīt arī lielās devās thrash ietekmi - GRAVE izteiktu thrash dziesmu ir pamaz, bet "Endless Procession Of Souls" mūs palutina ar SLAYERisko "Perimortem"

 "Perimortem" no "Endless Procession Of Souls" (2012)

 "Flesh Epistle" un "Encountering The Divine"grūvīgajos vidēja tempa pamatriffos var atrast radniecību ar CELTIC FROST un OBITUARY nedarbiem (žēl, ka nav iespējas parādīt piemēru).

Post Scriptum:
Kaut arī GRAVE sastāvs piedzīvoja kardinālas kadru maiņas (jauns basists un ģitārists) tomēr tas nav Greivam nācis pa ļaunu, death/doom pamatriffu skanējums kļuvis vēl biezāks un raupjāks, Ola ar savu grovlu kā vienmēr uzdevumu augstumos - joprojām spētu urlu nobaidīt līdz albīnismam. Tehniskuma GRAVE nav, nebija un domājams ka nebūs - GRAVE ir tāds kā Neandertāliešu death metal ja runā par vienkāršumu izpildījumā un nedrīkst aizmirst ka GRAVE šobrīd ir viens no tiem retajiem zviedru old school grupējumiem, kas šo stilu uztur pie dzīvības tajā talajā - 90to gadu formā un izteiksmē, jo ne ENTOMBED ne DISMEMBER vairs nespēlē neko līdzīgu. 

[Folkmetālistiem un melomāniem] [78%][Nupat iznācis] ENSIFERUM "Unsung Heroes"

 ENSIFERUM
"Unsung Heroes"
Symphonic Power/Melodic Death/Folk metal (Somija)


Kopš 2001mā gada debijas ripuļa "Ensiferum" jeb zobena nēsātajs šis grupējums ieņēma stabilu vietu folk skatuvē ar savu CHILDREN OF BODOM filigranto un nostrādāto soliņveidīgumu un melodiskajām apdarēm (un sākotnējos ripuļos arī COBveidīgo vokālu), SONATA ARCTICA powermetal fīlingu gan ātruma ziņā gan kompozicionāli un protams tam visam pāri folk mūziku  dažnedažādo etnogrāfisko instrumentu izmantojumā. (Sākot ar "From Afar" (2009) orķestrālais pavadījums taustiņos dominē pār folk instrumentiem un grupējums vairāk iegūst simfoniskumu atstājot folkelementus otrajā plānā.)

"Sword Chant" no "Iron" (2004)        

Gadi iet un ENSIFERUM nezaudē ne savu kvalitāti, ne īpaši maina skanējumu tādejādi nepārdodot dvēseli naudas velnam. Viena, augstākais divas vājākas dziesmas katrā ripulī ir lielākais ko ENSIFERUM atļaujas un tā tas ir nu jau visos 5cos līdzšīm iznākušajos albūmos. ENSIFERUMs kā vīns, kurš ar gadiem...nu tālāk jūs ziniet paši ;)

"Stone Cold Metal" no "From Afar" (2009)

Nupat iznākušais "Unsung Heroes" kā katrs šī grupējuma ripulis sākas ar paceļošu instrumentāli - "Unsung Heroes" nav izņēmums - un "Symbols" iesākas līgani ar (ja nemaldos) kokles melodisko apdari, kas lēni un pakāpeniski pāriet orķestrālī.


"Unsung Heros" ENSIFERUM izpaužas divu veida dziesmās - Pirmā tipa dziesmas kā "In My Sword I Trust" pozitīvi powermetāliski-himiska, gandrīz vai maršveidīga savā pamatritmā un kas savu kulmināciju sasniedz daudzbalsu piedziedājumā, "Unsung Heroes" un "Burning Leaves" vienāda, vidēja ritma un apmēram kompozicionāli vienāda piegriezuma dziesmas nesasniedz ENSIFERUM agrāko ātrumu, intensivitāti un to ko no grupas var sagaidīt.

"In My Sword I Trust" no "Unsung Heroes" (2012)

"The Making Of "In My Sword I trust""

Un otra tipa dziesmas ir lēnākas, melanholiskākas ar daudz brēcamtekstiem tajos. Stīginstumentu pavadītais "Celestial Bond" ar samtaino sieviešvokālu un dramatisko piedziedājumu tajā un tās "brālis" “Star Queen (Celestial Bond II)” jau šoreiz mazliet distoršenākos toņos un beidzot ar "Last Breath".

“Star Queen (Celestial Bond II)” no "Unsung Heroes" (2012)

 Tikai vienīgā dziesma vecajā ENSIFERUM elementā - pietiekami smaganējumā un ātrumā ar savu trešīgo stakāto riffingu "Pojhola" ar akadēmisko kori un labi pārdomātajām orķestrpartijām.

"Pohjola" no  "Unsung Heroes" (2012)

Eposs "Passion, Proof, Power" ne katram pa zobam- 17 minūtes stipri lēnā tempā ir diezgan liels pārbaudījums it sevišķi tiem, kuri nav pieraduši pie dūmīgi un fjunerāliski lēniem padsmitminutīgiem kilometrdarbiem. Un ja šis songs ar savu bezizmēru, jūs sagurdināja, tad jūs noteikti uzprišinās bonustreks limited edišenam - GYPSY KINGS koverītis "Bamboleo" -  mazliet korpsiskiem riffiem spēcināts rozīnisimo !!!

"Bamboleo" (GYPSY KINGS cover)  no "Unsung Heroes" (2012)

Geimoveram:
Švakākais ENSIFERUM sniegums patlaban šai viņu nevainojumo albūmu sērijā, kopš 2001 gada, bet tomēr pa vairāk kā desmit gadiem viens nepārāk labs albūms gandrīoz neskaitās, ta ka nav ko pēc korvalola diegt ;)

Kad melanholiju un depresiju padara skaistu [77%][Nupat Iznācis] KATATONIA "Dead End Kings"

KATATONIA
"Dead End Kings"
Depressive/Atmospheric Rock (Zviedrija)

KATATONIA skaļš un labi pazīstams vārds metalurgu (it sevišķi dūmeru) tautā. Grupējums, kura melodiskais death/doom 90to skanējums ne vien tiek pieskaitīts metalurgu svētumam un zelta klasikai un pielūgts, bet arī kopēts (WINE FROM TEARS, RAPTURE) bet par to raksta izskaņā. Kopēts tā, ka tas netiek uztverts par tādu kā pārkāpumu/netikumu/muzikāli-radošo trūkumu, bet tieši otrādi - ar prieku kolekcionēts un lolots.

Kopš 1997tā minī "Sounds Of Decay" vairs nav vecās labās KATATONIA un, lai arī tās vietā mums ir vismaz kautkāds šī brīnišķīgā grupējuma pārpalikums OCTOBER TIDE formā pateicoties KATATONIA dalībniekiem brāļiem Normaniem, tomēr es esmu no tiem metalurgiem, kuri par KATATONIA šiftu depresīva roka virzienā ap 1998to gadu var aprobežoties tik ar vienu vārdu - NODEVĪBA.

Gan jau ragulops viņiem prasīs par to reiz norēķinu, kādā "sešas-pēdas" dienā, bet es apskatīšu šo apskādēto KATATONIA, kā arī viņu pēdējo veikumu "Dead End Kings".


Tātad - KATATONIA 1998tajā izlaiž savu pirmo depressive rock materiālu minīripuļa "Saw You Drown" paskatā. Pirmās notis no "Saw You Drown" - klasisks KATATONIA materiāls, tikko Renske paver rīkli - visa dūmeru mafija dzird nolaižam toletē ūdeni. ("Scarlet heavens" no šī minī vispār atgādina JOY DIVISION). Tiek trīti naži.

Tālāk jau protams, nekas diži nemainās arī tai pašā gadā iznākušais pilncollīgais "Discouraged Ones" bieži vien ir tā pati vecā KATATONIA, tikai ar nīkulīgu un kautkur pašķību vokālu.

"Relention" no "Discouraged Ones"(1998)                                                       

Dūmīgi melanholiski momenti, kas rados depresijai jau šur tur vēl mēdz uzrasties arī tālākajos ripuļos, bet nu tiem ir tendence ar laiku izzust -

"Strained" no "Tonight's Decission" (1999)

- un jau ap mileniummaiņu KATATONIA ir atradusi savu skanējumu, kur vairs dūmīgi toņi jau tik kā gaismēnas un tās ir aizstātas ar daudz modernāku pieeju.

"Evidence" no "Viva Emptiness" (2003)

"Teargas" no "Last Fair Deal Gone Down" (2001)

Nu tad tā - "Dead End Kings"
"Dead End Kings" ir kā iepriekšējā ripuļa "Night Is The New Day"(2009) melanholisko tēmu turpinājums, jeb diemžēl no sērijas - nekas tāds, ko mēs no KATATONIA nebūtu dzirdējuši pēdējos desmit gadu laikā. Taustiņpartijas izteikti vairāk un tās izbīdītas priekšplānā (piem. "Undo You", kur ir gan pagarš armosfērisks taustiņintro, kā arī diezgan niknas klavierpartijas vēlākajos songa posmos), varētu pat gandrīz droši apgalvot, ka Kingi ir Kaķatonijas atmosfēriskākais ripulis līdzšim ar mazāk modernisma iezīmēm viņiem tik labi sanākušajās popsīgākās post-rock ģitārpartijās ar ko Kaķatonija tik slavena.

"Undo You" no "Dead End Kings" (2012)

Vēl no šī ripuļa būtu jāmin "Leech" ar savu hipnotisko klavieres + programmas izteiksmīgo un atmiņā paliekošo sākumdaļu, kuru gribas attīt un atkal attīt un šis intro varētu labi noderēt, kā pavadījums kādai TV reklāmai.

"Leech" no "Dead End Kings" (2012)

Labi izvēlēta albūma intro dziesma, ar pārdomātām un labi pieskaņotām vijoļpartijām un krasiem kontrastiem starp pantiņu un piedziedājumu "The Parting.

"The Parting" no "Dead End Kings"(2012)

 "Building" ar savu GOJIRAisko grūvu pirms pirmā piedziedājumā vai TOOL "Schizm" veidīgais sākums "Dead Letters" var priecēt tos, kuriem patīk KATATONIA smagās saknes -

"Dead Letters" no "Dead End Kings" (2012)

Pēcvārdam -

Pieņemu, ka ar kādām 10mit reizēm pietiktu šo ripuli noklausīties lai kautkas no tā paliktu atmiņā un, kas noteikti iepatiktos, jo ripulis diemžēl nav nekāds "spīdeklis" pat ar pieredzējuša atmosfēriķa (ANATHEMA, THE GATHERING fana) aci skatoties. Momentiņi ir, bet tomēr nepamet sajūta ka kautkas trūkst.


Scriptum Postum
Mazam retrospekšenam - KATATONIA un OCTOBER TIDE savas melodic death-doom dienās. ((sigh)Ah! Those were the days).

 KATATONIA "Murder" no "Brave Murder Day" (1996)

KATATONIA "Brave" no "Brave Murder Day" (1996)

 KATATONIA "without god " no "Dance Of The December Souls" (1993)

un OCTOBER TIDE "12 days Of Rain" no "Rain Without End" (1997)

Šī vecās KATATONIA leģendarā skaņa bij tik over-spešal, ka to atceras vēl pēc 15mit gadiem un paldies Dievam cenšas kopēt. Tātad - biedri "Kopētāji", jeb tie kuriem mājās un mēdža telpās KATATONIA ir svētbildes vietā -

RAPTURE no Somijas ar pirmo albūmu "Futile" (1998) un "This Is were I am"

Krievu WINE FROM TEARS ar savu vienīgo (cerams ka ne pēdējo ripuli) "through The Eyes Of The Mad"

 WINE FROM TEARS "My Tears" no "Through The Eyes Of The Mad " (2009)

WINE FROM TEARS  "Close To Katatonia" no "Through The Eyes Of The Mad " (2009)

WINE FROM TEARS  "before the gods" no "Through The Eyes Of The Mad " (2009)

un nopietni apsveru papētīt šo tuvāk -

[Folkmetālistiem, SKYFORGER un arī GORAN BREGOWITCH faniem]...mazliet sapīpējies Norvēģiski-Balkānisks folkmetāls...[89%][Nupat iznācis] TROLLFEST "Brummelbassen"

TROLLFEST
"Brumlebassen"
(Blackened) Folk metal (Norvēģija)


Tiem, kas klausās folkmetālu iespējams ir nācies saskarties ar ekscenstrisko somu troļbrigādi FINNTROLL -  ierēkt, dažviet nošausmināties un pabrīnīties par šī grupējuma pieskaitāmību, bet pa lielam gūt diezgan pozitīvas emocijas visai dienai. TROLLFEST ir viss šis pats augstāk minētais, tikai dubultā. Ar šo grupēju ir tā - jo vecāks TROLLFEST albūms, jo viņš ir vairāk crazy, vairāk avantgardiskāks - tur var tikt izmantoti visnegaidītākie pavērsieni gan instrumentu izvēlē, vai pēkšņi vokālists iedomājas, ka ir pīle riesta laikā ("Vilanten" no "Villanden" (2009)) vai te pēkšņi grupas izdomātā troļļu valodā kautkādi komiski skanoši subjekti (pieņemu, ka troļļi) par kautko strīdās un nevar sadalīt, vai piemēram šeit, kur vesels koris skalo kaklu tai pašā melodijā, kas dziesmas sākumā -

TROLLFEST sevi paši sauc par True Norvegian Balkan Metal. Kāpēc Balkan tūlīt pie tā nonāksim. Ja sākotnējos TROLLFEST ripuļos folkinstrumentu izvēle bij diezgan krimināla - tur bija sadomātas visdīvainākās kombinācijas - tur piemēram bandžo bij sasmērēts kopā ar Garmošku un kautkāda mazkalibra dūdām un bouzoukī utml. kreizī bardaks. Varbūt tas bija kautkāda troļļu tautas republikas etnogrāfiskā ansambļa nedarbi, kas zina, bet kā izklausās, tad sākotnēji folk elements TROLLFESTā bij tik tā - nosacīti, ar nupat iznākušo "Brumlebassen" viss mainās. Tas vairāk iegūst Eiropas Dienvidaustrumu teritoriju (Ungārijas, Bulgārijas, Rumānijas un Balkānu) tautu entogrāfisko skanējumu līdzīgu ar to pašu GORAN BREGOWITCH, šur tur var dzirdēt ēbrejiskos un pat meksikāņu folk motīvus ("Illsint" no "Brumlebassen" (2012)


"Rundt Balet" var dzirdēt līdzību ar 1950tajos sarakstīto slaveno šveices akordionista Vernera Tomasa Pīlīšdziesmu ("Der Ententanz").

Werner Thomas "Der Ententanz"

TROLLFEST nav iedomājams bez sava komedī elementa, bet diemžēl tas tiek nolaupīts tiem, kuri ne runā ne norvēģiski, ne vāciski, bet mūzika jau internacionāla lieta, un tai kautkāda konkrēta valoda nav nepieciešamība.

Rezumē:
TROLLFEST pa savām piecām ripām kļuvis profesionāli labs un ausij tīkams, tā ka būtu pelnījis daudz lielāku atpazīstamību pasaulē un cerams, ka viņu "Brummelbassen" viņiem palīdzēs šai sakarā.
Jums, silti iesaku šo ripuli, jo tas ir TROLLFEST šī brīža sasnieguma zenīts.


"Illsint" no "Brumlebassen" (2012)

un "The Making Of Illsint" 

P.s
Vēl TROLLFEST ja nu kādam radās kāre -

"Karve" no "En Kvest For Der Hellige Gral" (2011)

"Der Verdammte Hungerknot" no "En Kvest For Der Hellige Gral" (2011)

[Trešeriem] ALL-STAR treš apvienība ar TESTAMENT & EXODUS vokālistiem, VIO-LENCE, LAAZ ROCKIT dalībniekiem [78%][Nupat iznācis] DUBLIN DEATH PATROL "Death Sentence"

DUBLIN DEATH PATROL
"Death Sentence"
Thrash Metal (ASV)


"Death Sentence" ir DDP otrais ripulis, kurš ir veselu 11mit dalībnieku projekts. Projekts, kurā mēs  pie mikjiem duetā dzirdam gan TESTAMENT Billiju, gan EXODUS pļērcēju Zetro, gan Villiju Langi - nepelnīti aizmirsto treškočes LAAZ ROCKIT basistu, Čak Billija bračkas Ediju Billiju no VIO-LENCE un Endiju Billiju, Zetro bračku Džonu un veselu lērumu mazāk pazīstamu treš subjektu.

                           11 kakli pat SLIPKNOTAM liktu likties, ka mazai salašņu čupiņai.



"Dehumanize" no "Death Sentence" (2012)

Salīdzinot ar pirmo ripuli "DDP4Life", kurš ir ar šurtur manāmiem pankelementiem (respekts pret stilu un panka ikonu tāda paša nosaukuma dziesmā "Sid Vicious") -

"RIP" no "DDP 4 Life" (2007)                            

- "Death Sentence" ir štatu trešmetāl tradīciju turpinājums tai pašā TESTAMENT un EXODUS virzienā, abu šo minētu grupējumu leģendāro vokālistu duets vien ir trešera slapjais sapnis.

"Death Sentence" ir SLAYERiskais "Blood Sirens" (es pieņemu, ka ne man vienam šī numura priekšnesuma sākums kautkur atsauc atmiņā stilistiski līdzīgo "Raining Blood")

"Blood Sirens" no "Death Sentence" (2012)

 "Death Sentence" ir mazliet piezemētākais un grūvīgākais "Death Toll Rising" ar tādiem kā noguruša cilvēka piepampušu kāju leniem un smagiem soļiem dziesmas ritmā songa sākumā, absolūti TESTAMENTisku balādisku pieeju dziesmas sākumu "Mind Sewn Shut", līdzi dziedamo (un manu favorītu ) trešhimnu "Dehumanize" un "Broken".


Geimoveram:
Pa lielam labāks sniegums nekā "DDP4 Life", nostrādātāks, pārdomātāks, bet grūti atzīt - faniem. Tie kas rotē ārpustreša orbītā, vai tiem, kuru ausu kārpiņas konfliktē ar to pašu TESTAMENT un EXODUS skanējumu - neiesaku. Ja reiz nesapratāt šī skanējuma "pirmtēvus" nesapratīsiet arī DDP, vienkārša loģika saka priekšā.



P.s
Kam ar šo visu bij par maz, bet apetīte liela - tam uz tās pašas nots turpinot iesaku kādu laivu noskatīt (nebiju domājis peldošu koka siles izstrādājumu, bet tiešraidi)

Arī šeit būs skaisti "dabas skati". Nesaprotutik vai PRO filmētājam, kā viņš sevi nosaucis aprakstā, tas PRO tik pieticis bildei, skaņai PRO bijis par īsu :D

[Grupas QUEEN un glamrock faniem] Pazudušie angļu dēli atgriežas [77%][iznāk šodien] THE DARKNESS "Hot Cakes"

THE DARKNESS
"Hot Cakes"
Glam Rock (Anglija)

Domāju, ka virtuozo ģitāristu un nemazāk talantīgo vokālistu Havkinsu un co. diez vai vajadzētu stādīt priekšā, bet mazai atcerei - THE DARKNESS ieradās pie mums tālajā div-nul-nul-trešajā ar šo hitu -

(Original) "I Believe In A Thing Called Love" no "Permission To Land" (2003)

Kam drīz vien sekoja šis nemazāk labais un veiksmīgais singls -

"Love Is Only A Feeling" no "Permission To Land" (2003)

Vēl no ripuļa iznāk mazāk veiksmīgi singli "Get Your Hands Off My Woman" un "Growin' On Me". Anglijā ripulis stabili tusē pa pirmpo vietu ilgāku laiku, štatos pie amerikosiem Bilbord 200 topā daiet līdz 36 vietai, kas arī tīri neslikts rādītājs. Par šo ripuli brigāde saņēm balvas veselu jūru un atzinību pa visu pasauli - ko vairs vēl var vēlēties.

Nepaiet ne divi gadi ka THE DARKNESS izdod nākamo ripuli "One Way Ticket To Hell..And Back", kuras flagmanis bij tāda paša nosaukuma singls -

"One Way Ticket To Hell... And Back" no "One Way Ticket To Hell... And Back" (2005)

Ieraksta izmaksas ir fenomenālas - 1mlj paundu (kautkur ap 800tk. Ls). Rezultāts - nu ne tik labs kā debijas ripulī. Kritiķi uztver šo ripuli dažādi vieni slavē - citi - līdz ar zemi. Tādas slavas augstienes kā ar debijas albūmu THE DARKNESS vairs nesasniedz, Havkinsam problēmas ar alko un pulverīti un 2006tajā viņš klauvē pie rehabilitācijas centra un lūdz "Permission To Land". Rehabā Havkinsu saskrūvē atpakaļ, bet viņš grupu pamet un tālāk viņš ar psidonīmu BRITISH WHALE uzsāk solokarjeru, bet ne īpaši ilgi un vada grupu HOT LEG. 2011 THE DARKNESS sanāk kopā un atsāk darbību, kuras rezultāts ir šodien iznākošais "Hot Cakes".

"Hot Cakes" - izklausās, ka ar šo ripuli būs līdzīgi, kā ar "One Way Ticket" - kritiķi svaidīs to no viena grāvja otrā. Viltīgs materiāls - tāda īsti stipra singla/hīta šai ripulī neatradu, tādu, kas būtu šī ripuļa flagmanis kā tas bija ar iepriekšējiem ripuļiem. Nupat iznākušie singli "Nothing's gonna stop us", "Every Inch Of You" un kautkur ar dzirdētu motīvu "Everybody Have A Good Time".

 "Everybody Have A Good Time" no "Hot Cakes" (2012)

Dziesmas ir dzīvīgākas, emocionālākas - tās saucamās aizkadra dziesmas, kurām nepiešķīr to godu singloties ar visu ļembastu, kas notiek ja dziesmu izdod par singlu un "razkruķī" (viģikus filmē, taisa speciālus rautus utml.) ir mazliet augstākā līmenī nekā iepriekssšējo divu ripuļu nesinglu materiāls. Singli ir - bet tie nelikās gana spēcīgi un diez vai ārpus Anglijas robežām ieņems augstas vietas pārdotāko topos, kā arī pats albūms kopumā.

"Nothing's Gonna Stop Us" no "Hot Cakes" (2012)

 Galu galā man sanāk, ka "Hot Cakes" ir kautkur zem "One Way Ticket", ja nu grupas comeback moments nenospēlē un grupai ar šo mazliet virs vidusmēra ripuļa veicas labā nekā cerēts. Tīri subjektīvs dzirdējums un varētu atšķirties piemēram no grupas die-hard fana. Un ja - neaizmirsīsim, ka glemroka ēra ir zem zemītes jau gadus divdemit-trīsdesmit, ta ka arī šis faktors var diezgan nospēlēt.

LIMP BIZKIT ģitārists Wes Borlands un viņa BLACK LIGHT BURNS "The Moment You Realize You're Going To Fall'

BLACK LIGHT BURNS
"The Moment You Realize You're Going To Fall"
Industrial rock


Pieņemu, ka LIMP BIZKIT ģitārists un ikonisku numetal himnu kā piem "Nookie", "Just like This", "Rollin'", "My Generation" un daudzas citu autors nav īpaši jāreklamē. Jau no pirmajām LIMP BIZKIT uzstāšanās reizēm Borlands izcēlās ar savu skatuvisko izskatu, kuru viņš katru reizi mainīja - krāsojās, vilka dažādas uniformas un velns zina vēl ko tā teikt - vizuāli izvirtās

"Nookie" no "Significant Other" (1999)

Borlands, kad bija vēl pusaudzis un mācījās spēlēt ģiču ļoti iespaidojās no vietējās Nešvilas (Tenisījas štats) mūzikas un ja pareizi atceros tad Nešvila ir tāda kā katrī lielvalsts. Tā nu arī Wesa diezgan savādā muzikālā gaume cieta no šī stila. Viss mainījās kad treša lielzvaigznes ANTHRAX atzinās ļubestībā hiphopam un tieši brigādei PUBLIC ENEMY - 91'majā šie abi grupējumi sadarbojās un "smagāk" pārizdeva PUBLIC ENEMY 1987 gada ļoti veiksmīgā songu "Bring The Noise".-

ANTHRAX feat. PUBLIC ENEMY "Bring The Noise" (1991)

Šī divu pavisam atšķīrīgo stilu sadarbība bija ļoti veiksmīga un tā atrada dzirdīgas ausis gan reperu, gan metālistu komūnās. Šis grāvējs neatstāja arī Wesu vienaldzīgu un viņš pievērsās hiphopam, kā rezultātā viņa ģitārspēles stils uzņēma kursu šai virzienā. Visizteiktāk tas dzirdams LIMP BIZKIT pirmajā ripulī "Three Dollar Bill Y'all$" (1997) -

LIMP BIZKIT "Sour"  no "Three Dollar Bill Y'all$" (1997)

LIMP BIZKIT un Borlanda dzīvē viss sāka notikt ar nākamo ripuli - 1999 tajā iznākušo "Significant Other" - bet tas cits stāsts. Borlands, kā ļoti talantīgs un ražens mākslinieks neaprobežojās ar Bizkitu vien - jau 98'tajā Borlands izmēģina roku nevisai nopietnā un īslaicīgā projektā ar nosaukumu BIG DUMB FACE. BIG DUMB FACE vēl līdz šodienai uzdzen pašam Wesam rēku, tā kā viņš pats šo projektu neuztver nopietni, par pašu projektu jāpiebilst ka tas tiešām izklausās kā eksperiments, kā sava veida izmēģinājums.

 Latvijas prieks un lepnums - Letāls Letalovičš (DJ Lethal) un... man  izdomas ka tā nav Gāga....


BIG DUMB FACE var dzirdēt pilnīgi rāmjos neieliekamu un grūti kvalificējamu mūziku, kurā skan viss iespējamais - sākot no deathgrind līdz pat kantrijam un tas ko mēs Latvijā visticamāk nosauktu par sviestroku. 2001majā BIG DUMB FACE materializējas ripulī "Duke Lion Fights The Terror" -

BIG DUMB FACE "Duke Lion" no "Duke Lion Fights The Terror" (2001)

BIG DUMB FACE "Blood Red Head On Fire" no "Duke Lion Fights The Terror" (2001) 

 No 2001mā līdz 2004tajam un no 2005tajam līdz 2009tajam Borlands bij izšķīries ar Bizkitu un pa to laiku viņš darbojās dažādos īslaicīgos projektos no kuriem paliekošākais BLACK LIGHT BURNS 2007tajā izdeva ripuli "Cruel Melody" -

BLACK LIGHT BURNS "Cruel Melody" no "Cruel Melody" (2007)

BLACK LIGHT BURNS - pilnīgs pretstats tam ko mēs dzirdam no Borlanda Bizkitā - BLB var dzirdēt Borlanda apsēstību ar Reznoru no NIN, ko mēs varam pamanīt gan Borlanda dziedammanierē, gan elektronikas izvēlē. BLB visnotaļ tumšā atmosfērā ieturēts skanējums, tik tumšs, ka viens otrs mūzikas kritiķis grib piešūt Borlandam gotiskumu, gotiskumu, par kura klātbūtni var pastrīdēties  -

BLACK LIGHT BURNS "4 Walls" no "Cruel Melody" (2007)

"Cruel Melody" jau stipri pavecs albūms - tik vecs, ka toreiz SKRILLEX saucās tikai par Sony Moore un Dabstepa kā tāda vēl nebija (vismaz ne komerciāli veiksmīgā rotācijā) - viņa līdzdalība šai ripulī atrodama songā "Coward" http://www.youtube.com/watch?v=yXmwdljfdf0


2012tais un jaunais BLB ripulis"The Moment You Realize, You're Going To Fall"  - pa lielam tas pats BLB, kas pirms 5ciem gadiem ar to pašu NIN tumšo atmosfērisko industriālo atmosfēru elektronikā un Borlanda vokālā + Borlands mazliet pilnveidojis savu ģitārskanējumu, kurā tagad izteikti manāmi vairāk panķiskāki a la DEAD KENNEDIES un rokenroliskāki toņi a la  QUEENS OF THE STONE AGE  -

"How To Look Naked" no "The Moment You Realize You're Going To Fall" (2012)

Protams Borlands in Borlands un viņa bezpriģēlais ekscentriskums un dumpīgais eksperimentētāja gars viņu nepamet (izņemot darbā ar LIMP BIZKIT, kur viņam tomēr uzliek klapes) un BLB tas ir atliku likām, tā kā tiem, kuri klausīsies jauno Borlanda ripu ar ko tādu jārēķinās. BLB šai ripulī kļuvis melomāniem draudzīgāks - vnk. jārēķinās ar vienu otru Borlanda izlēcienu eksperimantējot ar skanējumu kā arī jārēķinās ka Borlands izmantos dažādus klinfiņus un gribēs ielikt visādas rozīnītes, lai par spīti tam ka viņam "piešuj" augstāk minēto grupu un mākslinieku skanējumu/ideju "aizņēmšanos" tomēr  Borlands un BLB tomēr spēj skanēt oriģināli un neatkārtojami -

"Tiger By The Tail" no "The Moment You Realize You're Going To Fall" (2012)

"Your Head Will Be Rotting On A Spike" no "The Moment You Realize You're Going To Fall" (2012)

[Metalcore / altmetal faniem] ...Vienu asiņainu sieviešmetāl' , bārmen! jeb nobeigums "Daiļajām metālrīklēm" [93%][Nupat iznācis] IN THIS MOMENT "Blood"

IN THIS MOMENT
"Blood"
Metalcore / Altmetal (ASV)

Mans vakardienas IN THIS MOMENT "Blood" ripuļa apskats iesākās ar nelielu intro, kurā gribēju apskatīt sieviešu varoņdarbus metālzinātņu ekstrēmajā lauciņā. Intro pamatīgi ievilkās - tā ievilkās un izstiepās, ka sarakstījās stipri pagarš palags tā ka tas galu galā materializējās atsevišķā rakstā, kuram bija paredzēta vieta arī IN THIS MOMENT. Tad nu IN THIS MOMENT tas būs...

IN THIS MOMENT - 7ņus gadus vecs grupējums no Losandželosas ar četriem metālpasaulē zināmiem ripuļiem. Moments bija viens no pirmajiem metalcore grupējumiem, kuram solopartijas piedalijās čiksa, kura ar savu metālrīkli spēja gan sienām likt plaisāt, gan mazam bērnam šūpuļdziesmu uzdziedāt. Ļoti pat pieprasīts talants metāla kuoru ceha darbiniekiem.

Moments jau no paša pirmā ripuļa "Beautiful Tragedy" (2007) parāda, ka ir sava ceļa gājēji un sava skanējuma meklētāji. Varbūt pilnīgi oriģināls skanējums Momentam nav sanācis tā, ka recenziju rakstītājiem un citiem grozgalvīšiem jādomā jauns žanra nosaukums, bet Moments sajaucams ar kādu citu līdzīgu grupējumu nav. Fragmentāri Momenta songos var dzirdēt daudz un dažādu rock un metāl stilu izmantojumu - Momentā var dzirdēt metalcore, alternative rock/metal un dažādus šo stilu subžandrus, kuri dažreiz organiski salejas kopā tā, kā stingru līniju novilkt starp žanriem vairs nav tik viegli. Daudzveidība. Grupējums, kurš cenšas, lai albūmā būtu gan pilnīgi brutāli gabali ar balssaišu dīrājošu skrīmu, gan roķīgāki momenti, gan balādes, gan pilnīgs un galīgs piano.

Tātad vakar iznākušais "Blood" -

Sākas ar veiksmīgi izvēlētu tādu mazliet noslēpumainu un pamazītiņām kāpinātu sintiņ/orķestrālu kompozīciju "Rise With Me", kur veiksmīgi tiek sakausēts mazliet futūriskā skanējuma piano ar klasiskā skanējuma orķestrālo violes fonu, viegli, neuzbāzīgi, jo pats svarīgākais ir atrodams Brinkas viegli gaistošajā dziedājumā. "Rise With Me" ir kā intro ne vien albūmam, bet arī nākamajai dziesmai "Blood" - pievērsiet uzmanību piedziedājuma daļai, kura stilistiski atgādina kačājošu hiphopu/repu, kas nav ne tā tuvumā ar visiem "vaka-vaka" skrečiem un "madafaka-madafaka yo!" un izpildītu metālā. Hiphops bez hiphopa tā teikt ar orķestrāliem momentiem starpfiffyu pauzēs un jau krietni manāmāku elektronikas piedevu gan pamatrifam bekgraundā, gan ģiču miksā, gan vokālā. Konvulsīvi, bet efektīvi - ceru, ka kādam nepiemetīsies konvulsijas (kā Pokemonu multenes skandālā).

"Blood" no "Blood" (2012)

Grūvīgais "Adrenalize" pantiņriffs ir kā flagmanis šai songā tā ka gandrīz atstāj piedziedājuma līdzīgā izpildījma riffu ēnā (nu kā nu kuram).

"Adrenalize" no "Blood" (2012)

"Whore" manāms pretstats ar savu balādisko, bet absolūti ne salkano pieeju - tieš otrādi - šeit Brinka izliek visu savu niknumu vokālā, līdz beigās it kā viņai nosēžas baterija un viņa"nogurst" un pierimst.

 "Whore" no "Blood" (2012)             

 Par balādēm runājot "Scarlet" ir mazliet tuvāka šim žanram, bet arī pietiekoši nikna ar savu akustiskā riffa skrapstoņu priekšplānā ap kuru apaug viss pārējais songa skelets.

"Scarlet" no "Blood" (2012)

 Vēl ievērības cienīgs un no Momentu "Blood" ripuļa momentiem būtu jāpiemin klasiska pozitīvi ieturēto "From The Ashes" sākumu, kuru vidū pārdomāti "pārtrauc" FEAR FACTORYiskais superzemais dalītājriffs, kurš it kā efektīvi "atkāpjas" no sākotnējās riffa idejas.

Vēl melomāniem pie sirds ies ļoti pagarā ieskuma mierīgu toņu ieturētais "The Blood Legion"ar sirdi plosošu un izkliedzošo piedziedājumu dziesmas otrajā pusē - ideāla albūma noslēgumdziesma ja nebūtu izdomāts "11:11" un "Beast Within" ar maršveidīgo kompozīciju un LadyGaGaisko "...Let me see you move your body..." "atslābumu" pirms dubultspēkā "sistā" piedziedājuma



Epilogs -
Audzis Moments - pat salīdzināt nevar viņu kopskaņu no Traģēdijas laikiem - piedziedājumi pantiņi kļuvuši melomānu ausīm pieejamāki, ģiču riffi mazāk kompicēti, elektronikas manāmi vairāk, kas nav tas labākais risinājums - papildskaņu dod nenoliedzami, cerams, ka tas Momentam nebeigsies LINKIN PARKveidā  vai nenod Dies' kā KORN. Nav ko piebilst - labākais Momentalbūms līdz šim - SYSTEM OF THE DOWN vārdiem sakot "Steal This Album".

Over And Out
Guru

Daiļās metālrīkles - jeb neliels ieskats ekstrēmajā sieviešu muzikalizēšanā eksaktajās metāl zinātnēs

 Roks, bet jo sevišķi metālmūzika vairāk vai mazāk ir par to kā veči grib izklausīties pēc zvērudārza - metālā var dzirdēt viskautko sākot no brutāla un izsalkuša dažādu sugu lielkaķu growla visdažādākajās brutālizteiksmēs, paniska mērkaķa klaigu un dažāda kalibra ķērcienus un pēdējā laikā jauno deathcore modes tendenci pig-skvīlot jeb latviski - kviekt kā puskautai cūkai. Pa lielam var gandrīz katram metālstilam "piešūt" kādu lopu.

Ta tas bija ilgāku laiku -

Nu jau gandrīz divas dekādes šis metālizteiksmes veids sen vairs nav veču monopols. Bieži vien modernajā metālmūzika gadās tā, ka ja nepasaka ka tur growlo čiksa gandrīz ar neapbruņotu ausi nevar sadzirdēt šķirbu no veča snieguma.

Jau diezgan pasen brutāls sieviešu death metal growls nav nekas jauns un pat pig-squealīņš sievietes izpildījumā ar vairs neuzdzen ne šermuli ne izbrīnu. Tad nu savācu mazu restrospektīvu kolekciju un veltu to visām daiļajām dzīvības radītājām - jūs esat neeeeeeeeeeeeenorrrmaali speejiigas metal vokaalistes. Respekta !

Tad nu sākam -

Mans pirmais kultūršoks (par šo SIX FEET UNDER Krisam Bārnsam paldies) - 90'to vidus un Karīna Crisis no CRISIS. Kliedziesni, spiedzieni, grovls, tīrais vokāls organiski salejas, tā ka nedisonansē, neaizsmok un to ir ne vien prieks klausīties, bet arī brīnies, kā ko tādu var dabūt gatavu. Pieņemu, ka tas iedziedāts strādājot Maximā vai Supergetto algas dienā. Arī Karinčika horeogrāfam var cieši paspiest roku par labu padarīto darbukuru var redzēt šai ātro bilžu videokolāžā -

CRISIS "Different Ways Of Decay" no "Deathshead Extermination" (1996)

Vēlāk Karinčiks ar augstāk minēto Bārnsu iedzied pasaulē pirmo death metal duetu SIX FEET UNDER ripulī "True Carnage" (2001) dziesmā "Sick And Twisted". Tas moments dzirdams šiten, ja nu kādam niez - http://www.youtube.com/watch?v=lIWWKkfZlE4

                                                                    --- --- --- --- ---

 "Mazs cinītis gāž lielu vezumu" mēdza teikt mūsu senči - pieņemu ka ar to nebija domāta mazā slovāku meitene Sandra no visā pasaulē pazīstamās friču altrock/altmetal bandas GUANO APES, bet ja paskatās uz viņas nesamērīgi mazo augumu proporcionāli viņas balss iespējām (sevišķi extreme vocals) tad jāpakasa čiekurs (ne TAS čiekurs!) un jāpadomā pēc kādiem fizikas likumiem Sandriņa strādā, bet enīvejs rezultāts ir vnk. izcils.

"Crossing The Deadline" no "Proud Like A God" (1997)

 Iet gadi Eipsi mazliet pierimst, kļūst rādiodraudzīgāki, bet Sandriņas sniegums Metal mūzikā paliek  neapstrīdams (sevišķi visādos rap un metal krosoveros)

                                                                        --- --- --- --- ---

'99tais - njumetāls beidzot pacēlies tā ka  MTV vairs nespēj to ignorēt (nu kā tu ignorēsi Bizkvītus, Graudus un Kurleņus ja šamiem viens ripulis platīnāks par otru) un nebija ilgi jāgaida ka arī sieviešdzimums tur izlauza sev redzamu vietu. Vienas no pirmajām tās bija kanādiešu KITTIE, kurām palīdzēja singls "Brackish". Kā es rēcu par to sieviešgrovlu :D :D :D Bet nu jā - grovls nākamajos ripuļos pamazām "izauga" un man vairs nebija par ko ierēkt. Vot neraža !

KITTIE "Brackish" no "Spit"(1999)

                                                                        --- --- --- --- ---

Nīderlandes death metal leģenda SINISTER ap mileniumu tiek pie jauna growlotāja. Pareizāk būtu growlotājas Reičelas. Andžela Gossow? Who the fuck is Angela Gossow? "Creative Killings" (2001) un "Savage Or Grace" (2003) ir Reičelas "Gulbja dziesma" šai grupējumā.

SINISTER "Early Gothic Horror" no "Creative Killings" (2001)

2001majā Endžela tiek pie "šprices" slavenajā ARCH ENEMY, Reičela ātri paliek Gossowas ēnā un par viņas darbību reti vairs kurš atceras.

                                                               
                                                                       --- --- --- --- ---


 ARCH ENEMY nebija grūti palikt populāriem - skaistas melodijas, kuras Amotts kala jau kopš CARCASS laikiem + seksīgas sieviete ar tik spēcīgu personību, kā tas kas nāk no viņas rīkles - kas tāds nevarēja palikt nepamanīts -

ARCH ENEMY "We Will Rise" no "Anthems Of Rebellion" (2003)

  Jāpiebilst ka ARCH ENEMY laimīgi "kaļ" vēl šobaltien ja vein nav nomiruši pasakas beigu vārdiem sakot

                                                                         --- --- --- --- ---

Mileniumā arī ņumetāls stipri paaugās pateicoties SLIPKNOT manāmi brutālākai pieejai šim žanram - viņu pēdās diezgan manāmi seko slavenā vīriešnīdēja Šamajas jaunkundze, nu tā pati OTEPa.

OTEP "T.R.I.C." no "Sevas Tra"(2002)    
                  

OTEPu mīl, tikai daudzi baidās no viņas pasaules smagumu nesoša cilvēka balsī ieturētām pasakām ;)


                                                                   --- --- --- --- ---

Un tad vēl tāds maziņš niecinš Elisa Vaita-Gluz - Kanādas melodesas/metalcore THE AGONIST vokāliste - tādu ilgāku laiku 2006tajā tusēja pa "Kanādas idolu", joku, kas gandrīz aizgāja par tālu - neatstāstīšu, ka skaistajai metālrīklei tur gāja, ja kādam pietiekoši stipra angliskā saprašana var par šo tēmu palasīties šeitan - http://www.mtv.com/news/articles/1576014/agonist-philip-anselmo-amp-more-news-that-rules-metal-file.jhtml


Pieņemu ka THE AGONIST varētu nebūt tik ļoti zināms, tādēļ-
Elisa - iepazīsties - Latviešu tauta -
Latviešu tauta - tā ir Elisa -

THE AGONIST "Thank You, Pain" no "Lulabies For Dormant Mind" (2009)

                                                                   --- --- --- --- ---

 Scriptum Postum:

Protamz  tas ir tikai maziņš ieskatiņš daiļo metālrīķļu kolekcijā - nav nopietni zinātnisks traktāts no sērijas "101". Ja ko tādu gribētu apkopot zem viena  kopdarba jumta vajadzētu vēl ilgi tā uzskaitīt un ļoti daudz sieviešu minēt. Bet tā ir pasaka citai reizei ;)