MoonSPELL vai MoonSELL? [Nupat iznācis] MOONSPELL "Alpha Noir / Omega White"

MOONSPELL
"Alpha Noir / Omega White"
Extreme Gothic Metal

Patika un nepatika. Likās kruts melodisks un neraksturīgi dzīvestpriecīgs oldschool MOONSPELL's kurš varētu spēkoties ar "Sin/Pecado" un "Irrelious" un tam pretī likās kā vienkāršu riffu un bālu songu salikums - karoč vilšanās tipa DIMMU BORGIR "Abrakadabra". Bet kāpēc tik krasa domu mainja, tā itkā nespētu izškirties? Vnk. ja tu kautcik seko līdz šī manuprāt KĀDREIZ tik grandiozā grupējuma gaitām, kuram bija sava drūmā gotiskā atmosfēra, tāda, pēc kura noklausīšanās vakarā ap saulrietu gribētu padzīvoties par skaistu kapsētu un baudīt to īpašo atmosfēru, pat kaklam, ar ne īpašām gotiskām nosliecēm kā man, tad būsi dzirdējis, ka šī MOONSPELL ripa ir kā divi atsevišķi albūmi ar gan pilnīgi atsevišķu skanējumu, liriku un tematiku.

Sanāk tā: "Alpha Noir" ātros, ne īpaši izmeklētos un vienkāršos rifos Fernando nikno bļāvienu pavadīts ātri atrubī uz sīrupainām MOONSPELL ripas apskatiem nepaļāvīgu un ar paša galvu domājošu klausītāju no sērijas :"Pats pa zemi, pilni zobi ar zemi, visi zobi pa zemi" un, kad masāža galā, pienāk "Omega White" - sapaijā cietušo, palīdz atrast žokļa kaulu un ieskrūvē atpakaļ izrautās ekstremitātes tiem paredzētajos caurumos.

 Man patīk Omega, bet es pārtītu Alfu. Nē nu Alfa jau pavisam nav šaujama kosmosā, ir jau daži inčīgi momenti - piem. tas pats uz saukļiem balstītais "Axis Mundi", itkā pāris inčīgu riffu ir, kompozīcija mākslīgi tiek kāpināta pantiņā, klausītājs tiek sagatavots ka nu tik būs uber-kruts piedziedājums, tā vietā viņu sagaida kārtējais uzaukums kā PSKP 20tajā kongresā: "Ipso Facto, Axis Mundi!" Apmēram kā ar šķavām, kuras tevi dīda, bet nošķaudīties no sirds nesanāk un tu paķer armatūru. Līdzīgi ar "Lickantrope" - pantiņā ir tādi kačājoši divi grūvīgi rifiņi, viens, kurš pa vidu tekstam pauzītēs un otrs kā pāreja pirms piedziedājuma - abi intrigas pilni - nu būs, nu būs tāds piedziedājums ka erekcija! Sūdu. Ļubestības vēstules vietā pastkastē atrodi rēķinus un/vai spamu. Meh :( Likantropijas vērtējumu no 8ņi samazinu uz 7ņi - nu pa sirius - 8ņnieks par to ka songam vidjiks piemontēts klāt a no songa ne-skujas nav ? Pašam jābūt galvai uz pleciem un jāmāk pašam vērtēt nevis lasīt uzķūnētu recenziju, kuras apakšā ir referāļlinks uz albūma iegādāšanos internetžopā (onlineshop). "En Nome Do Medo" ar savu episko un nomierinošo piedziedājumu jau ir kas labāks - rodas gandarījums, apmēram tāds, kā pēc kārtis nospēlētas sievasmātes.

Omega - tas jau pavisam cits MOONSPELL, lirikas un gotiski-dūmisku saldsērīgu melodiju  pārpildīts, ka tas varētu kandidēt uz "Osīti" par gada melodiskāko gotisko albūmu bezmazvai. "Omega White" pārsteidza ar nestandarta melodijas salikumu piedziedājuma sākumā - itkā liekas, ka kautkas līdzīgs jau dzirdēts, bet nu tas spēks, tas episkais patoss - paņem un ieliek mani savā kabatā. Stilistiski tā ir pavisam cita ģitārskola, apmēram tā Mūns rakstīja savas tā saucamās balādes pirmajās šaibās, nu parāva nostaļģija ka tavu vecomāti ! Un kas vēl labi, ka labu un inčīgu songu ir visas Omegas garumā un ka beidzot kopš tā paša sinpekādo laikiem šis albūms nav garlaicīgs - pa īstam spēj nezaudēt interesi pat neMūna fans. Taka, ja pirktu no šaibu - tad tik pusi no šīs relīzes un tieši Omegu. Ja nu kādam gribās papurkšķēt un verbāli duelēt uz mani, ka neko necērtu no Mūna - zem atzīmēm ielikšu ko uzskatu par labu MOONSPELL songu.


Atzīmes. "Axis Mundi" līdz "Sine Missione" ir "Alpha Noir" ripa, "White Omega" līdz "A Greater Darkness" ir "White Omega" ripa.

MOONSPELL
"Apha Noir / Omega White"

axis mundi                     7
lickanthrope                   7
versus                             7
alpha noir                       7
en nome de medo         8 http://www.youtube.com/watch?v=66lmJW8-fSQ

opera carne                   8 http://www.youtube.com/watch?v=HHEzLO9kWWY&feature=relmfu
love is blasphemy           7
grandstand                      7
sine missione                 7(instr.)
white omega                  9 http://www.youtube.com/watch?v=FSg2G5QrhuA&feature=relmfu
white skies                     8 http://www.youtube.com/watch?v=gAQzqNy8Iws
fireseason                       8 http://www.youtube.com/watch?v=qYlMiVNaALU&feature=relmfu

new tears eve                  7
herodisiac                       8 http://www.youtube.com/watch?v=7bd771G7sYs&feature=relmfu

incarntratix                    8 http://www.youtube.com/watch?v=ITVxcT1Sw5c&feature=relmfu
sacrifical                          7
a greater darkness         8 http://www.youtube.com/watch?v=P6U66Pl4e2A


Nu un tagad - Mūns - tāds, kādu es to uzskatu par labu esam -


Mans pirmais randiņš ar MOONSPELL -
 Opium  no "Irreligious" (1996)                                     9/10

Magdalene  no "Sin/Pecado" (1998)                             10/10

Šermuļdziesma -
Vampira no "Wolfheart" (1995)                                        9/10

Mute no "Sin/Pecado" (1998)                                           10/10

Angelizer no "Butterfly effect" (1999)                          9/10

Protams - tā tik kripatiņa no masīvās Mūna diskogrāfijas, bet nu tāda nu mana nostāja attiecībā uz šo grupējumu.

Somi, kā vienmēr māk zāģēt [Melodic Death metal][Nupat iznācis] BEFORE THE DAWN "Rise Of The Phoenix" (Lim. ed. + Stay Heavy release)

Somija - tā ir zeme ar nu jau apmēram 60 gadus senām rock un vēlāk metālmūzikas tradīcijām, sākot ar tādiem dzirdētākajiem grupējumiem kā glamūrmikaušiem HANOI ROCKS, ar Krievu sarkanās armijas kori koncertējošie LENINGRAD COWBOYS, STRATOVARIUS, līdz pat par pirmajiem CARCASS albūmu noformējumiem MTV tiešraidē jūsmojošo Villi Vallo no HIM un kolēģiem ar sežmt deviņām acēm, Eirovīzijas uzvarētājus Lordus, kā arī vokālo konkurentu Maikam Patonam (FAITH NO MORE) - WALTARI vokālistu Kartsi Hataka, pasaulesslavenajiem čelmetālistiem APOCALYPTICA un opermetālistiem NIGHTWISH, smagsvariem CHILDREN OF  BODOM un IMPALED NAZERENE un ĻOTI daudz citiem. Tādu somu unikumu ir bez sava gala - nejemos pārskaitīt - un kā nu ne - tur mūziķi tiek apčubināti un audzināti labos apstākļos - un kas svarīgākais uz tevi kā muzicējošu metalurgu neskatās kā uz Dieva dotu cilvēciņu. Vēl labāk - tu kā muzicējošs metalurgs vari dabūt savu dziesmu nacionālā rādža čartos un pat aktīvā rotācijā un vēl sakarīgās dienas stundās, kā tas esot Somijā (ne tā kā šeit Rača monopolistiskajā impērijā, kur Latvijas radio 2 DJ var atlaist no darba par teiksim HEAVEN GREY "Upe" uzlikšanu ēterā, nemaz nerunājot par Debeskalēju. Bēdīgs rādītājs - gribās to visu salīdzināt ar kautkādu Zanzibāras demokrātiju). Pieņemu, ka Somijā pat labs mūziķis metalurgs var pārtikt tikai no sava aroda vien, kas ļauj attīstīties, nevis vilkt savu eksistenci - skriet no kautkāda krāvēja darbu kreklu dirsā ierāvušam uz mēdži un no mēdža uz otru šansi, kā tas mūsu mīļajā banānrepublikā tiek praktizēts.

Lab, beigšu slavēt mūsu ekonomiku...

BEFORE THE DAWN - manuprāt daudziem nedzirdēts nosaukums. Pat man. Šeit "strādā" tāds multiinstrumentālists - malā-acis, kā Tuomas Saukkonens, kurš ne tikai valda pār vairākiem instrumentiem, bet aktīvi piedālās vairākos un grupējumos (BLACK SUN AEON, solo - DAWN OF SOLACE u.c.) un katru gadu izlaiž te vienā, te otrā bandā kādu šaibu un kas pats labākais kreatīvi aug un ne īpaši atkārtojas.

BEFORE THE DAWN - jaunā šaiba "Rise Of The Phoenix" (ar pēc izskata atgādinošo sarkano sirpi un āmuru virs fēniksa galvas šaibas noformējumā) manuprāt ir gan progress, gan regress. Progress ģitārpartijās - tās izskatās "paaugušās", daudz profesionālākas un organiskākas un melodiskākas uz kopējās dziesmu kompozīciju fona no iepriekšējās šaibas (te pat diezgan parasts instrumentālis kā "Deliverance" piedur ar savu mazliet mistisko skanējumu, kā rezultātā var ielikt augstāku atzīmi), kā arī šeit var dzirdēt arī citu grupējumu iespaidu uz dziesmas rakstīšanu, AMORPHISveidīgo sākumu "Pitch-Black Universe", IN FLAMES "Cloud conneded" veidīgo sākumriffu "Fallen World" u.c. Regress - vokālajās partijās - iepriekšējā šaibā bija gan tīrie vokāli, gan grovli (un cits vokālists), šajā šaibā, kad esi pieradis pie divu vokālveidu daudzveidības vienkāršs grovls sāk likties monotons un vienveidīgs. Bet tā jau ausej patīk, kaut arī fans diezvai kļūšu.

Nu aptuveni tā. Lab mans iesniedz atdzīmes -->

"Rise Of The Phoenix"

exordium                                 - (instr.)
pitch-black universe             8 http://www.youtube.com/watch?v=uYfZa1gaWZw

phoenix rising                         7
cross to bear                            7
throne of ice                           8 http://www.youtube.com/watch?v=Y6Om9v8p-eM
perfect storm                         8 http://www.youtube.com/watch?v=1YvqHEpxy7Y
fallen world                           8.5 http://www.youtube.com/watch?v=6PalD0Z5olg

eclipse                                    8 http://www.youtube.com/watch?v=5Q3ofIQ4Cao
closure                                   8 http://www.youtube.com/watch?v=ze-HmjA3B_k

unbreakable (2012 version) 8 (lim. ed. bonus track)
                                                 http://www.youtube.com/watch?v=FBP_fFcisnA&feature=relmfu

deliverance                            8 (instr.)(lim. ed. bonus track)
reflection                                7 (lim. ed. bonus track)

starless                                   8 (Stay Heavy release bonus track)
                                               http://www.youtube.com/watch?v=SO4iLJm8MjQ

Īsumā par CRADLE OF FILTH un [Nupat iznācis] PRONG "Carved Into Stone"

"Midnight In The Labyrinth" nevajadzētu saukt par Full-lenght albūmu, drīzāk par Best Of vai kompilāciju jeb izlasi. Full-lenght ir pilnīgi jauns materiāls, kurš ieslodzīts ripā mums par prieku, šis ir orķestrāls divu cē-dē rīmeiks, kurš turpina britu lielāko smago grupējumu tradīciju savu pilnīgi veco un gandrīz aizmirsto materiālu mēģināt mums vēlreiz iesmērēt tik citā skanējumā kā to izdarīja MY DYING BRIDE ar pagājušā gada operatisko/simfonisko rīmeiku albūmu vecajaiem gabaliem "Evinta", tai sekoja ANATHEMA ar "Falling Deeper" ar līdzīgu pieju (tik ja atceros bez orkjestriem utml.). Laikam nākamais no kuriem mēs varētu ko tādu sagaidīt būtu Paradīze (es jau kā fans priecātos).

Nē nu tā jau viss, kā vajag - daudz darba ielikts aražirofkā, bet nu baidos, ka šis materiāls ir tik kredļu hardkore faniem.

Ar atzīmēm nepagodināšu, tā kā cenzēju albūmus, kur vismaz, kautkas skan pēc distoršen-ģičas. Tādi nu mani principi - ja tie nepatīk - man ir arī citi :P :P :P

Mānīga šaiba. Kāpēc? Noklausījos šaibu pirmoreiz - absolūti nepatika, domāju cenzēšu tā - garāmejot. Rakstu un ķengāju pa visu pagastu un klausos un pamazītiņām ķeru stieni. Dabuonu pārrakstīt.

Mānīgs, jo pirmāmkārtām ripa iesākas ar ļoti enerģisko "Eternal Heat", kur baigi piedur tie paātrinātie ritma momenti pantiņa niknajā trešīgajā blastbeats riffā un liekas, ka šis nu būs "Uh!" albūms,

Eternal Heat                                                  8/10

bet tomēr kautkā nav īsti riktīgi - tā liekas ka ļoti labas tēmas mijās ar tādām fiksi sagrābstītām (laikam esu mazliet atradinājies no PRONGam tik raksturīgā bezpriģēliskā, bet oriģinālā dziesmu rakstīšanas stila, kur bieži vien bez "puslitra glāzes" tā arī nesaprast - vai tas ir, kas nenormāli kruts un nedzirdēts, jeb ātri saštancētu songu haltura, kur tā liriskā un melodiskā tēma/ideja tiek rādīta kā zem baigās lupas - tipa nāciet skatieties cik liels un labs tas auglis, bet kad gribās to paņemt rokā - mazs viņš sanāk).

 Tomijs Viktors-mans-rupucītis bij saštancējis šai šaibai veselu kvartu ar ziņģēm no kurām dzīvas palika tik 11mit . Man personīgi tādas ziņģes kā "Keep On Living In Pain", "List Of Grievance" uzdzen žokli izlauzošu žāvu. Bāli un bieži vien garlaicīgi. Tāda sajūta, ka Viktoriņam iekšā i, bet kautkā ārā nenāk (vai arī aktīva zāģēšana citu grupu sastāvos kā MINISTRY un DANZIG ir izsūknējušas visu Viktoriņa kreatīvu).

BET...

PRONGam šai ripā ir arī tādi smukumi, kā "Revenge...Best Served Cold", "Carved Into Stone" (kura sākums atgādina Sabata "Thunder underground"), arī "Path Of Least Resistance". Sanāk tā - jo vairāk klausies jo (ne obligāti ka vairāk patiks) vairāk atrodi ko jaunu. Tāda ilgtermiņa ripa sanāk gandrīz.

Revenge...Best Served Cold                            8/10

Pārdomas ciparos -->

eternal heat                            8
keep on living in pain              7
ammunition                              7
revenge best served cold        8
state of rebellion                      7
put myself to sleep                  7
list of grievances                     7
carved into stone                    8 http://www.youtube.com/watch?v=F7HaQ_W4Boo
subtract                                    7
path of least resistance            7
reinvestigate                            7


Vēl šis tas labs no PRONG

"Avoid Promises" no "Scorpio Rising" (2003)       8/10

"Innocence Gone" no "Rude Awakening" (1996)   9/10

"Rude Awakening" no "Rude Awakening" (1996)  9/10

"Broken peace" no "Cleansing" (1994)                 9/10 

Grupas PAIN (un mazliet arī tiem kuriem patīk RAMMSTEIN) faniem [Metalguru iesaka] [Nupat iznācis] NEUROTECH "Decipher Vol. 1"

Grupas PAIN faniem šī diez vai dzirdētā Slovēņu grupa būtu kā saldais ēdiens - RAMMSTEIN faniem tik tādā gadījumā, ja tev patīk, ka smagās ģiču ritmu melodijas saaustas vienā veselumā ar elektroniskajām cilpām un tev netraucētu pļērcošais vokāls.

NEUROTECH ir jāpatur acīs, jo tas varētu izaugt ļoti spēcīgs, ka pietuvotos ar laiku tam pašam minētajam PAIN. Grupa, kā izskatās ir atradusi savu skanējumu, tādu, kurā viņi jūtas gana ērti un  skanējums nav mainījies no pirmā minī 2008tā gada "Transhuman" un izskatās, ka nekādi jauninājumi arī nebūs gaidāmi ne mazajās, ne lielajās relīzēs. Nekāds īpašais skanējums grupai nav, tas vairāk vai mazāk ir aizlienēts no tādām bandām kā tas pats PAIN, THE KOVENANT, T3CHN0PH0B1A, DEATHSTARS un SAMAEL viņu elektroniskās ēras (albūmu posmā no "Eternal" līdz pat "Solar Soul") (Un vēl aptuveni līdzīgā manierē skan krievu ILLIDIANCE pēdējais albūms un franču HERRSCHAFT).

Ar NEUROTECH mani uzcienāja draugs - tieši ar "Antagonist" ripu. Albūms patīkami pārsteidza un no pirmajām līdz pat pedējām sekundēm noturēja manu uzmanību (kas ir retums).

Pēc cenzēšanas (es pieņemu, ka nostrādāja mana hroniskā melomānija) albūmā bij tikai viens 7ņieks - divi 9ņnieki un pārējie 8ņi - kas tas ir ļoti labs rādītājs. Tad nu deviņnieki tiek jums plosīšanai -


Towards Tendious Nightmare                              9/10

Awaking Deception                                                9/10

Un tagad par nupat iznākušo mini "Decipher Vol. 1" 

Īsi sakot - ņemiet labāk "Antagonist". Minī nav slikts - bet viņam nav tāda spēka kā "Antagonistam" un atrodas tā ēnā. Kā jau minēju - skanējuma koncepcija nemainās - vienkāršās, bet effektīvas melodijas tiek apaudzētas ar klavieru, simfonisko fonu, elektronisko cilpu un ar bērnībā daudz vitamīnus nedabujuša piesmakuša black metal ķerkļa  palīdzību, kas ir tikpatkā no-kopī-peistotas no iepriekšējās N daiļrades. Minī atrodas četri gabali - "The Cyber Waltz" ir tīri laba intro dziesma ne vien albūmam, bet arī N konerttūrei. "Damage Is Done" kompozicionāli atgādina līķa kardiogrammu, tā teikt ne soli uz priekšu, ne atpakaļ (tāpēc 6šinieks), "Home" sākums atgādina DIMMU BORGIR "Progenies Of Great Apocalypse" -

- kur N gadījumā rodas sajūta, ka nikns un nedabujis bokseris brutāli masē klavieres taustiņus nokautā un pēdējā "Below These Scars" līdz ar visiem vokāla vokoderiem smuki un līgani noslēdz šo minī.

Nodarīts skādes ciparālais vērtējums -->

"Decipher Vol. 1"

the cyber waltz            8 http://www.youtube.com/watch?v=5vmD2DIqvTY
damage is done             6
home                             7
below these scars         8 http://www.youtube.com/watch?v=m-sxaokWRbw&feature=related

Visvairāk spēlētā Gotiskā metāla dziesma LTV7 (?) jeb veltījums zaudētai paradīzei.

Iespējams, ka tas ir sadēts (jo mērijis neesmu to ko apgalvoju virsrakstā), bet atceros, ka senos laikos, kad vēl lietoju TV (Dievs svētī internetu tagad) un kautkā sērfojot kanālus bieži uzbraucu uz garlaicīgāko Latvijas Televīzijas kanālu - LTV7 - un tieši uz sporta apskates raidījumiem. Sports man neinteresē arī par spīti tīri labai peļņai treidojot zirgu sacenēs Betfair biržā, izņēmums, būtu hoķis, labā, skaļā kompānijā, kur varētu kādu aliņu iestrebt ar čomiem un pabļaurēt mūsu spēlējošajiem bāleliņiem par godu. Lab - vilks rāvis to LTV7 un viņu sportu, bet inčigs tajā visā bija, ka tur aizkadrā daudz skanēja komercsmagucis un visvairāk šitenšitas PARADISE LOST hīts "Say just words" no viņu 1997ajā gadā iznākušā pirms DEPECHE MODE ēras albūma "One Second"


Say Just Words                                                 10/10

Šis ierakstiņš nāk no manas dienenes draudzībsaitā un vairāk domāts maigās mūzikas klausītājiem no maniem draugiem, tāpēc atskaite būs otrāda - no pēdējā līdz pirmajam albūmam (domāts tāpēc, ka gribu viņus ievilināt melodiskajās lamatās un līdz gulētiešanai PL fanu armijai sagrabināt jaunus rekrūšus). Tad nu atskaite -

...desmit...
...deviņi...
...astoņi...
...septiņi...
...seši...
...seši...
...seši... :D

Tātad 13mitā ripa "Tragic Idol"iznāca vakar (recenzija zem šitā sodienas smērējuma). 2009tā gada ripa "Faith Divides Us - Death Unites Us" - manuprāt parasts albūms ar vidējām dziesmām. Gulbja dziesmu neatradu (nu tādu kurai vismaz 9njas balles iešķiebt).  A nafig, man kautkādas viduvējības jums te censties "iesmērēt" - to vislabāko no vislabākā - un tikai.




 ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

2007 un "In Requiem" - div' gab dziesmas kuras klausoties var tecināt lejup pa bikšu staru :D

 Unreachable                                                       9/10

 Prelude To Descend                                          9/10

 ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

2005 "Paradise Lost"  - pagara ripa, bet nu divi-gab jūsu ausu kārpiņām atrodās.

Red Shift                                                          9/10

 Shine                                                               9/10

Ap to laiku iznākušajā "Forever After" maxi singlā atrodas bī-saids "Sanctimonious you". Ņifigā-sebe bī-saidiņš :D

Sanctimoniuous You                                                9/10

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

2002 - elektronikas guru Risa Falbera (Rhys Fulber) producētais "Symbol Of Life" - elektronika nez kāpēc līdzinās FEAR FACTORY un FRONTLINE ASSEMBLY. Diez kāpēc? :D
Mošk uz šito albūmu varētu uzcopēt kādu no ņu-cilvēkiem (NU-MEN - supervaroņu grupa, kas klausās Korn, bizkvītus, deftonus utml.) - uz visu ripu kopumā neuzķertos, bet "Perfect mask" jau kāds uzcopētos nelabi brēkdams. es runāju par šo gadījumu -

Perfect Mask                                                           9/10

Vēl mazliet un es "Mystify" būs mana PĒDĒJĀ dziesma un es to pasūtīšu sev uz "trim-saujām-smilšu-momentu" METALLICA "Cloverfield" vietā. Nekādi neizšķirties - vienreizējs pasākums tak :D

Mystify                                                                   10/10

Symbol Of Life                                                      9/10

Channel For The Pain                                         9/10 

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------


2001 "Believe In Nothing" - Paradīze pēc attapušanās no savas DEPECHE MODE slimības.  Prieks ka vēl Paradīze vairs vieglāka nekļūs un ka zāģē akal !!!!

Look At Me Now                                                9/10

Something Real                                                     9/10

 Control                                                                 9/10

 -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1999 "Host" - jeb laiks kad Paradīzi varēja saukt par DEPECHE LOST. Pa MTV laikam dienasvidū kautkas no šīs šaibas tika rādīts un ja nemaldos pat vieglajā SWH (antipols radioSWHRock) kas no hosta bij ielavijies čartos.

 In All Honesty                                                         9/10

Nu ja - ja jau uzstājās pa Vivu - tad jau selauts el grandē. Pazorņik-(jeb selaut) versiju var redzēt šeitan.
http://www.youtube.com/watch?v=vfbXuTaXBio

Permament Solution                                                 9/10

Behind The Grey                                                        9/10

Wreck                                                                          9/10

Made The Same                                                          9/10

Deep                                                                          9/10

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1997 - "One Second" - daudzi nepiedeva Paradīzes šiftu uz viegluma pusi no kārtīga, labi ieturētā gotiskā metāla "Draconian Times" ripā, bet tā toreiz bija tāda slimība ar kuru slimoja leģendāri grupējumi (bija daudzi - šobrīd nāk prātā tik TIAMAT). Šai ripā atrodās šī smērējuma galvenais vaininieks "Say Just Words" - bet arī bez šī songa, šeit ir daudz graujošu gabalu kā piemēram -

Mercy                                                                     9/10

Lydia                                                                     9/10

The Sufferer                                                           9/10

Blood Of Another                                                   9/10

Sane                                                                            9/10

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1995 - "Draconian Times" - Pēdējā, manā uztverē, smagā Paradīze kam seko sākumā daļēja ("One Second") un pēctam pilnīga depešmodizācija ("Host").

 Enchantment                                                          9/10

Forever Failure                                                      10/10

Elusive Cure                                                            9/10

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1993 - "Icon" - Paradīzes zelta klasika - ja no šī skatu punkta skatās (diskogrāfijas apskata no jaunākā uz vecāko) tad Paradīze kļūst arvien smagāka un dūmīgāka. Zelta klasika.

Joys Of Emptiness                                           9/10

Weeping Words                                               9/10

Ja paskatās "True Belief" klipu vispār gribās skaudībā zaļām palikt - kā tur tauta mošo, vicinās Paradīzes karogiem. Nu kā īsts metalurgu krusta gājiens.

True Belief                                                    10/10

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1992 - "Shades Of God", pirmie redzamākie Paradīzes panākumi ar "As I Die". Tajā tālajā 90to gadu sākumā melodiskums dūmkočēm ir diezgan liels retums, un tas ir tas ceļš pa kuru iet Paradīze. Piedāvājums satiekas ar pieprasījumu.

As I Die                                                               10/10

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1991 - "Gothic" - Paradīze kaļ pirmās melodijas, un vairs nav tikai death/doom koče. Izaugsme no iepriekšējā gadā iznākušā "Lost Paradise" ir redzama pat aklajam. Mūzikas kritiķi sāk pamanīt šo apvienību un ar to rēķināties.

The Painless                                                       9/10

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1990 - "Lost Paradise" Pirmais kucēns, kurš jāslīcina. Vēl death/doom metal žanrs kā tāds nav apjausts un  tas vēl ir bērna autiņos. Ir kočes, kuras sāk spēlēt lēnu death metal (WINTER (kuri spēlē man šķiet pirmo funeral-doom), ANATHEMA, MY DYING BRIDE) un pamzām death/doom metal žanrs sāk pamazām attīstīties.

Tāda nu izskatītos mana PL izlase. Ceru, ka vēl kādam tā ir stipri līdzīga manis piedāvātai

[Iznāk šodien] PARADISE LOST "Tragic Idol"

"Tragic Idol"
Doom/Gothic metal

Parasti tās pirmdienas i reti riebīgas dienas - ārā pelēkas, pēc noskrietās kilometrāžas un sabendētajiem nerviem - piķa melnas un neviens pat neapšauba teicienu: "Pirmdiena - grūta diena" - skolnieciņiem - un strādājošajai ciltij mazliet brutālākā šī teiciena variantā: "Pirmdien uz darbu, kā uz labākā drauga bērēm" (it sevišķi pēc labi pavadīta vīkenda). Metalurgiem gan mierinājums - šon 13to reizi mums uzbrūk PARADISE LOST ar savu kārtējo ripu. Ir tā kā mazu svētku sajūta un tad nu neliels pastāsts par to.

"Idols" atsāk PL savu soli no aptuveni tās pašas vietas, kur "Faith Divides Us - Death Unites Us" beigās noparkojās -  un šis solis ir kļuvis mazliet spēcīgāks un smaganējāks (pieņemu, ka tāpēc, ka Makintoš ar savu death projektu/bandu VALLENFYRE ir sajutis asins garšu - izgrowlojies kā nākās, izplosījies old-school death metal manierē  un atcerējies PL pirmās divas ripas - taka nebūs jums te nekāds otrais "Host" vairs, bet kārtīgs PL ar mazliet jau dūmīgākām vēsmam. Holms līdz ar to ar ieslēdzas bik rūcīgākā režīmā šad un tad un PL gandrīz sāk atgādināt vecos labos "Icon" laiku. Kārtīga, trīs gadus rūgusi manta - bij' vērts gaidīt ;)

Tad nu mans vērtējums -->

"Tragic Idol"

solitary one                               8
crucify                                       7
fear of impending hell             8 http://www.youtube.com/watch?v=uLqjP7JweZM

honesty in death                       8 http://www.youtube.com/watch?v=kU18F6yTuHo
theories from another world     7
in this we dwell                        8 http://www.youtube.com/watch?v=fSGPgcjE2tw
to the darkness                          7
tragic idol                                 8
worth fighting for                    8
the glorious end                         7 

Kad Metālisti atpūšās jeb vēl viens pastāsts par Atmosfērisko roku

Tiem, kuri lasīja rakstiņu par ANATHEMA varu piedāvāt vēl vienu izcilu atmosfērisko grupējumu, kas, lai arī vairs nespēlē smaguci jau gadiem, tomēr tiek augsti vērtēts metālistu ciemā un tiek klausīts neizskaidrojamo galvassāpju gadījumos sestdienas un svētdienas rītos, (pēc-talku) fiziskos nogurumu momentos kā arī sirdssāpju brīžos.

 THE GATHERING
Death-Doom metal (1989-1992)
Gothic Metal (1993-1999)
Atmospheric Soft Rock (2000 -  ... )

THE GATHERING - Nīderlandes grupējums, uzsāk darbību 1989tajā kā death-doom metal blice ar vīrieš-growlu, kam šad tad uzbāžas sieviešvokāls vokālajā nodaļā. Šamiem iznāk divi demo un 1992ajā viens lielais ar nosaukumu "Always..."

Pēc šīs ripas Barts Smits (vokāls) aizmizā prom (vai nu viņam to palūdz izdarīt) no THE GATHERING. 1993šajā iznāk "Almost Dance" ar jau gotiskāku skanējumu, kur vokālās izvirtībās piedalās Martine Van Der Loon un Niels Duffhues (Niels  šai ripā nenormāli skan pēc Patona no FAITH NO MORE).

 THE GATHERING "Like Fountains"                       8/10

Savu īpašo skanēju THE GATHERING parāda 1995tajā ar "Mandylion", kad vokālos pienākumus vairāk kā 10mit gadus pilda Annete Van Giersbirgena. Metālistam sirds taisni vai apmet kūleni par tik skaistu sievišķi -

THE GATHERING "Leaves"                                       8/10

Man liekas ka plašāku atzinību grupējums izpelnījās ar nākamo 1997tajā gadā iznākušo "Nightime Birds", kurš parāda grupas izaugsmi un spēju radīt savu skanējumu.

THE GATHERING "On Most Surfaces"                         8/10

THE GATHERING "Earth Is My Withness"                     8/10

THE GATHERING "Kevin's Telescope"                             8/10

THE GATHERING "Nighttime Birds"                                 8/10

"Kevin's Telescope" singlā atrodas skaists b-saids - DEAD CAN DANCE koverītis "In Power We Entrust The Love Advocated" kovers.                                                  9/10

Nākamajā gadā (1998) iznākušais "How To Measure A Planet?"sākas grupas Atmosfēriskās vēsmas. Bet tas vilciens vēl nav pavisam pienācis

Probably Built In The Fifties                                           9/10

Tas vilciens pienāk nākamajā - tūkstošgadē iznākušajā manuprāt stipri pagarākajā un izstieptajā ripā "If Then Else", kur gotiskums, vairs tik tāds attāls un reti satiekams radinieks.

Analog Park                                                                       9/10 

THE GATHERING kurss ir uzņemts un tas nemainās līdz pat šodienai. Maigais atmosfēriskais skanējums turpinās 2003šajā iznākušajā "Souveniers"...

"You Learn About It"                                                     10/10

...2006tajā iznākušajā "Home"...

...2009tajā iznākušais "The West Pole" ir jau bez Annetes - viņa 2007 grupu pamet lai būtu kopā ar ģimeni, bet nepārstāj muzicēt. Top viņas pašas grupa AQUA DE ANNIQUE, kā arī viņa sadarbojas ar citām grupām (piem. DEVIN TOWNSEND PROJECT u.c).