ARCHITECTS
"Daybreaker"
Metalcore/Post Hardcore
Nemaz tik daudz nav tādu brigāžu, kas strādā pie jauna muzikālā materiāla turneju laikā un kas pagodina savus fanus ik pēc gada vai diviem ar jaunu ripu. Vēl tik pagaišgad mēs saņēmām tik neviennozīmīgi vērtēto "The Here And Now" un skat - jau "Liekam jaunu bildi iekšā" ar "Daybreaker" šodien.
ARCHITECTS plašākai publikai kļuva zināms ar 2009tā gada ripu "Hollow Crown", kura pavēra šamiem durvis uz pasaules atzinību, 2011tā gada iznākušai "The Here And Now" ar savu mainstrīm draudzīgo skanējumu ARCHITECTS atstāja bez viena otra uzticīga fanu pulciņa. Kritika tika ņemta vērā un nav brīnums, ka "Daybreaker" skanējuma ziņā kļūst par tādu kā "Hollow Crown Part II". Progresa ziņā tas ir kā būtu solītis atpakaļ, bet tas ir tāds manuprāt pareizais un nepieciešamais solītis uz jau Arhitektu iemīto taciņu.
"Daybreaker" kā jau teicu turpina "Hollow Crown" iesākto, kur smago un dissonējošo ģiču tikpatkā naglojošie divu ģiču pseido-deathcore momenti, mijas ar episkiem piedziedājumiem (piem. "Alpha Omega", "These Colour's Don't Run" u.c.), kuri parāda ka Karters daudz strādājis pie tīrā vokāla un lirikas pilnveidošanas. Tā vairs nav tik personīga, bet vairāk koncentrējas uz globālām problēmām jau no pirmās - albūma intro dziesmas "The Bitter End", kurām vairāk vai mazāk seko gandrīz kā pēc metalcore instrukcijas veidotie songi ar smagajām skrīmo pantiņa daļām un metalcore episkajiem tīrajiem piedziedājumiem, kuri, lai arī jau līdzšim dzirdēti vairākos desmit tāda paša žanra albūmos, tomēr spēj izklaidēt un tos spēt atcerēties. Piedziedājumi izvelk nevienu vien "Daybreaker" songu, bet lielākoties emocionāli tie atstāj klausītāju pusapmierinātu, tā kā tajos pietrūkst kautkāds kriksītis to pašu emociju, jo ir tāda sajūta, ka šur tur varētu piedot gāzīti (uzspiest uz jūtām), tā ka klausītājs priekā nosvīstu un "Daybreaker" kļūtu par gada albūmu. Un to diemžēl nepiedod arī viesmākslinieki kā Olijs no BRING ME THE HORIZON ("Even If You Win, You're Still A Rat"), Grīns no DEEZ NUTS ("These Colours don't run") un Jorks no STRAY THE PATH ("Outsider heart"). Izņēmums varētu būt "Daybreaker", kompozicionāli kontrastainais "Devil's Island" un noslēdzošā skrīmoballāde "Unbeliever", bet tā diezgan daudzviet trūkst tas vecais labais ticamības moments. Ripačka tīri ok ne vien Architektu faniem, bet arī pārējiem mirstīgajiem.
(Kautkur lasīju, ka ar "Daybreak" ARCHITECTS nošāvuši buku, tā kā stiprākie songi tika izdoti singla formā pirms ripas iznākšanas. Vai ARCHITECTS gaidītās 13mitās algas vietā galu galā nesanāks tik knaps padsmitā datuma avansinš?)
ARCHITECTS
"Daybreaker"
Pa lielam 8.2/10
Pa mazam -->
the bitter end 7
alpha omega 8 http://www.youtube.com/watch?v=gcMeXcrstHs
these colours don't run 8 http://www.youtube.com/watch?v=FHHJF2cUwyY
daybreak 8 http://www.youtube.com/watch?v=HeDMrZpomLs
truth, be told 7
even if you win, you're still a rat 8 http://www.youtube.com/watch?v=_5Wrqi1KAmA
outsider heart 8 http://www.youtube.com/watch?v=jHZRFhCqc8s
behind the throne -
devil's island 8 http://www.youtube.com/watch?v=dRfVBNHkf3s
feather of lead 8 http://www.youtube.com/watch?v=LAnXyYSe7rA
unbeliever 8 http://www.youtube.com/watch?v=7dNdSgfzXA0
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru