GRAVE DIGGER
"Clash Of The Gods"
Heavy/Speed/Power metal (Vācija)
GRAVE DIGGER līdz ar tādiem grupējumiem, kā ACCEPT, RAGE, U.D.O., RUNNING WILD, HELLOWEEN viens no Vācijas oldskūl heavy dārgmetāliem, kuru pastāvēšanas vēsture mērāma trijos gadu desmitos. Grupējums izveidojās 1980tajā un tās vokālists Kris Boltendals ir vienīgais, kurš saglabājies šai satāvā līdz mūsdienām. Nopūtīsim putekļus Krisam un paklausīsimies, kautko no grupas pirmsākumiem -
"Love Is A Game" no "Witch Hunter" (1985)
"Paradise" no "War Games" (1986)
Pēc "War Games" (1986) čaļiem aiziet ciet - šamie maina nosaukumu uz DIGGER, manāmi komercializē skanējumu un cenšas notvert BON JOVI un VAN HALEN meistrīm vilni. Plāni par naudu/slavu/ambīcijām/bārbijveidīgām sievietēm noiet podā. Džeki saņem kārtīgu mācību - 1991majā reformējas atpakaļ un neatkārto šādus pigorus līdz pat šodienai un no 1993šā diezgan regulāri no GRAVE DIGGER regulāri kursē ripuļi līdz pat šodienai - cits veiksmīgāks, cits mazāk veiksmīgs. Jāpiebilst, ka ap to laiku GRAVE DIGGER sāk izkopt savu balādisko powermetal skaņu, piemērs studijā -
"Rebellion (Clans Are Marching)" no "Tunes Of War" (1996)
GRAVE DIGGER pārsvarā veido koncept jeb vienas kopējās tēmas albūmus - piemēram "Tunes Of War'' ir par Skotijas vēsturi viduslaikos, "Knights Of The Cross" par krustnešiem, "Excalibur" par Karaļa Artūra un apaļā galda bruņiniekiem utt.
"Lionheart" no "Knights Of The Cross" (1998)
Ne tikai vēsture kalpo par materiālu GRAVE DIGGER konceptalbūmiem - "The Grave Digger" (2001) konceptciju iespaido Edgara Alana Po darbi, "Rheingold"(2003) iespaido Vāgnera opera "Nībelungu Gredzens" (Richard Wagner "Der Ring Des Nibelungen" - ja nu es nepareizi iztulkoju) -
"Raven" no "The Grave Digger" (2001)
"Murder" no "Rheingold"(2003)
Lai arī "The Last Supper" (2005) izklausās pēc konceptalbūma, jo apkopo pēdējās Jēzus Kristus dzīves dienas, tomēr tas netiek uzskatīts par apvienotu tēmu jeb koncepciju, līdzīgi ir ar nākamo ripuli "Liberty Of Death", kur apkopotas dažādas tēmas, sākot no Nacistu izturēšanos pret Ēbreju tautu kā arī par Ēbreju seno vēsturi ar Mozus priekšgalā -
"Crucified" no "The Last Supper"(2005)
"Liberty Of Death" no "Liberty Of Death"(2007)
"Ballads Of A Hangman" - pirmoreiz GRAVE DIGGER savā skanējumā izmanto divus ģitāristus un tādejādi mazliet dažnedažādo skanējumu un tam sekojošo "The Clans Will Rise Again" (2010) var uzskatīt par tādu kā "Tunes Of War"(1996) turpinājumu.
Nure nepagaja ne divi gadi ka mēs beidzot nonākam līdz jaunākajai GRAVE DIGGER - 31mā augusta ripai "Clash Of The Gods"
"Clash Of The Gods" - kā jau tas oldskūl heavy metal mūziķiem pierasts desmitgadēm ilgi spītīgi neko nemainīt grupas pamatskanējumā. GRAVE DIGGER salīdzina ar tādu kā vācu power metal Mc Donalds - viena un tā pati ēdienkarte katru dienu (katru albūmu) un ja "šefpavārs" neizdomās/neiedomāsies ko jaunu ieviest/izdomāt ēdienkartē, tad izmaiņu nebūs. GD gadījumā tie ir tie paši diezgan vienkāršie vidēja tempa 80to heavy/power metal riffi, ar vienu un to pašu Boltendala vokālu, kurš ar īpašu diapazonu vai intensivitāti citu līdzīgu grupējumu starpā labāk lai paklusē sev kabatiņā. Ja piem. "Heavy Metal Breakdown"(1984) un "War Games"(1986) tiek uzskatītas par šī grupējuma zelta klasiku, tad vēlākie ripuļi diez vai atstāj šadu pašu iespaidu. No pēdējās desmitgades ripuļiem mazliet izceļas "Rheingold" (2003) un "The Grave Digger" (2001) ar savu vienkāršo, bet labi nostrādājošo formulu - vienkārši riffi + pārdomāta dziesmu rakstīšana. Tālākā diskogrāfija tāda pabālāka un nepārliecinošāka, ka diez vai raisīt īpašu lielu ieinteresētību, šogad iznākušais minī "Home At Last" jau sāk izklausīties pēc kā interesantāka ar savu spēku emocionālajā un melomāna ausij tik tīkamajā piedziedājumā tāda paša nosaukuma dziesmā -
"Home At Last" no "Home At Last"(E.p)(2012) un "Clash Of The Gods"(2012)
Atgriežoties pie pilnmetrāžas "Clash Of The Gods" "Home at Last" kompozicionāli līdzīgu radinieku var atrast "Hell Dog" -
"Hell Dog" no "Clash Of The Gods" (2012)
Pārējās dziesmas likās stipri bālas, tādas, kuru motīvi gan GD gan power/heavy grupējumu diskogrāfijās spēlēti un uz līdzīgas bāzes štancēti tūkstošiem līdz bezsamaņai, tā ka "Home At Last" e.p. bija mānīgs priekštats par to kāds būs "Clash Of The Gods" pilncollīgais. Viena bezdelīga pavasari nenes ;)
Verdikts:
"Clash Of The Gods" - atļaujos pareģot, ka diez vai kļūs par klasisku ripuli, gan no inovācijas un no emocionalitātes jeb fīlinga puses veidotos. Nav šai ripulī nekā tāda, kas to paceltu pāri citiem simtiem lidz klonējumam līdzīgu ripuļu vidū - pārāk daudz tādu saštancētu šo 30mit gadu laikā. Ripulis mērķets uz mērķa auditoriju - grupējuma un žanra faniem un pieņemu ka mans koncepcijas raksts par koncepcijas albūmu ražotājiem GRAVE DIGGER diez vai viņu fanu armijai piepulcinās jaunus rekrūšus.
FIN
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru