MARILLION
"Sounds That Can't Be Made"
(Atmospheric) Pop Rock, acoustic Rock (Anglija)
Ja esi nonācis manā bloga rakstā veltītu Britu progresīvā roka (sākotnēji) un vēlāk atmosfēriskā poproka/akustiskā roka gigantiem MARILLION, zini, ka nosaukums dzirdēts, bet tā arī neko nespēj iedomāties, kas tev saistās ar šo grupējumu tad parādīšu priekšā tos songus, kurus tu iespējams esi dzirdējis, bet nezini, kas tas par grupējumu kas tur grabina.
Tātad pieņemu, ka no rādžiņa atpazīsi un būsi dzirdējis šīs MARILLION dziesmas -
"Kayleigh" no "Misplaced Childhood" (1985)
"Lavander Blue" no "Misplaced Childhood"(Remastered 1997 CD bonus track)
"Faith" no "Somehere Else"(2007)
Es ceru, ka radās kautkāda atmiņu plūsma ar šīm dziesmām.
Tātad MARILLION - grupējums, kurš pastāv nu jau aptuveni 30mit gadus (no 1979tā). Sāk viņi diezgan progresīvā manierē - iespaidojas no agrīnā GENESIS (Vai nu man liekas, vai nu toč pirmais vokālists "Fish"nenormāli skan pēc Fila Kolinsa), QUEEN, RUSH, PINK FLOYD. Sākotnēji MARILLION spēlēšanas manieri var definēt kā neo-prog rock (ja pareizi atceros, tad Anglijā bija progrock bums 70tajos), tās ir Vokālista Fiša kompleksās lirikas un tikpat kompleksās, progresīvi daudzslāņainās un mainīgās muzikālās idejas vienas dziesmas ietvaros. Vienā vārdā sakot "grūtā" jeb "sarežģītā" mūzika vidusmēra intro-pantiņš-piedziedājum-pantiņš-piedziedājums-soliņš-piedziedājums mūzikas patērētājam. Bet nu neko - līdz 2000šajam MARILLION pārdod savus ripuļus 14mlj. eksemplāros, kas par spīti arī diezgan kompleksajam muzikālajam sākumposmam ir vairāk nekā "Opā!"
"The Web"no "The Script For Jester's Tear"(1983)
MARILLION "dzīvesposms" tiek iedalīts divās ērās - Fiša ēra (1979-1988) un pēc-Fiša jeb Hogarta (1988- ...) ēra. Fiš un Hogarts ir MARILLION vokālisti. "Clutching At The Straws"(1987) kļūst par pēdējo MARILLION ripuli kopā ar leģendāro Fišu.
"White Russian" no "Clutching At The Straws" (1987)
Fišam pametot grupu un sākot solo karjeru vairāk vai mazāk sāk mainīties MARILION stils, kurš pēc starptautiskā panākumu pilnā ripuļa (un jau mainstrīmīgāka skanējumā ieturētā) "Misplaced Childhood"(1985) kļūst maigāks un varētu pat teikt popsīgāks, daži singli nonāk pat diezgan tālās čārtu virsotnēs, kā piemēram šis -
"Dry Land" no "Holidays Of Eden"(1991)
http://www.youtube.com/watch?v=T8xe9E8RxBk
Gadiem un MARILLION ripuļiem kursējot vienam pēc otra grupas skanējums kļūst pavisam maigs, atmosfērisks, elektrisko ģiču ritmi un soliņi kļūst par ekskluzīvu retumu, tā vietā tiek izmantoti dažādi ehoģičefekti vai akustene.
"This Is The 21st Century" no "Anoraknophobia"(2001)
"Sounds That Can't Be Made"(2012) - viens no kārtējiem MARILLION konceptalbūmiem viņu lieliskajā mūzikas katalogā, kuru viņi papildina nu jau trešo desmitgadi, klusiņām, bet skaļiem čartu singliem un ierakstu kompāniju monetāro prasību (iegribu) apmierināšanas. "Sounds That Can't Be Made" kā antīkajā uzskatā par pasaules izskatu - turas uz trim lieliem vaļiem - šai gadījumā tas ir septiņpadsmit ar pusi minūšu garais daudzslāņainais, bieži vien mainīgais un padrūmos arābiskos ritmos ieturētais "Gaza" - stāsts par dzīvi šai visnotaļ ekstrēmajā dzīves nostūrī - mazliet īsāks - ar pagaro juteklisko intro un atmosfērisko sintiņa fonu čilautiskajām daļām - 14minūtīgais "Montreal" - stasts par grupas došanos uz koncertu uz Montreālu un tikšanos ar faniem, jeb lovesongs pilsētai, kuru grupa tik ļoti mīl - un 10mit ar pusi garais laba modernā progrock balādes paraugs ar gariem piano akcentiem un tikpatkā nemanāmajiem ģičas soliņiem.
MARILLION gadījumā, ja dziesma ir mazāka par padsmit minūtēm tas nenozīmē, ka tā būtu mazvērtīgāka, vai kā citādi neņemama par pilnu. Pulsējošais un pacilājošais "Sound's That can't Be made" (skanējumā mazliet atmiņā nāk līdzība ar 80'to gadu PRINCE darbiem) saīsinātā versijā būtu labs radiosingls vēlām vakarā stundām. Vēl viena viegla liriska balāde - "Pour My Love" ar savu šarmu, kas atrodams piano pavadījumā un viegli piebalsojošām ģitāreho efektu kopējā simbiozē dziesmas sākumdaļā noteikti tiktu radio ētera rotācijā...pirms gadiem 20mit, 30mit.
"Sounds That Can't Be Made" no "Sounds That Can't Be Made"(2012)
Vēl būtu jāpiebilst ka ripulis pilns ar noskaņu maiņām, aptuveni kā garastāvokļa cilvēkam - ar MARILLION pēdējo gadu ripuļu dziesmām bieži bijis tā, ka šīs progresīvās noskaņu maiņas bieži vien vairākkārt maina dziesmu, bet nekad šīs maiņas nav bijušas asi krasas un izlēcošas, tā ka nemaz tik viegli nav apjaust kārtējo nomainījušos noskaņu segmentu dziesmā.
"Power" no "Sounds That Can't Be Made"(2012)
"The Making Of "The Sounds That Can't Be Made""
Geimoveram:
MARILLION vairāk vai mazāk ir inteliģneces mūzika, vai domāta noteiktai vecuma grupai (bez bruņvestes neņemos minēt), un kas neseko pasaules popmūzikas tendencēm - tādiem, kas sevi pieskaita pie mūzikas gardēžiem, pārējiem MARILLION būs par "grūtu", jo MARILLIONā tomēr diezgan "jāiedziļinās" lai viņus saprastu un šāda veida muzikālais priekšnesums ietu pie sirds bez piespiešanās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru