LIV KRISTINE
"Libertine"
Gothic/Atmospheric rock/Soft Rock/Pop Rock (Norvēģija/Vācija)
Liv Kristine Espenaes-Krull gotu un dūmeru aprindās ir īsts spīdeklis, dzīva leģenda. Kāpēc tas tā? par to sekojošais pastāsts -
Liv Kristine, dzimusi 1976tajā Norvēģijas pilsētā Stavangerā, mūzikai pievēršas agri un jau 1994tajā viņai piedāvā backing vocals vietējā grupējumā THEATRE OF TRAGEDY (ko metalurgi mīļāk šai krastā sauc par "Traģēdiju Teātri", ja nu kāds nemetalurgs lasa šo smērējumu un nezināja). Kristinčiks sevi pierāda un drīz vien ar savu plašo soprāna diapazonu ir pilnvērtīgs otrais vokāls Reimonda grovliem. Šai laikā - 90to sākumā tādi grupējumi kā PARADISE LOST, THE GATHERING mēdza paeksperimentēt ar vokālpartijām (iespējams ka savu roku šeit būs pielicis arī FEAR FACTORY 1992 gada ripulītis "Soul Of The New Machine") un paralēli grovliem pieaicināt kādu čiksu ieziņģēt tīrā jeb klīnvokālā. Šo kontrastaino dziedāšanas veidu, kur mijas brutāli rūcieni ar tīrajiem vokāliem iesauca par "Skaistuli un Briesmoni" (The Beauty And The Beast singing), bet tās bija tik atsevišķas dziesmas THEATRE OF TRAGEDY ar savu tāda paša nosaukuma debijasripuli izlaida veselu albūmu ar "Skaistuli un Briesmoni" -
THEATRE OF TRAGEDY "Sweet Art Thou" no "Theatre Of Tragedy" (1995)
Šī vokālā pieeja šai ripulī tik ļoti atzinīgi novērtēta un šāda veida skanējums iespaidoja citus grupējumus tādus kā TRISTANIA, EPICA, AFTER FOREVER u.c.
THEATRE OF TRAGEDY 1996tajā izlaiž nākamo ripuli ar nosaukumu "Velvet Darkness They Fear", kurš pa lielam īpaši nemainās, tas varbūt izklausās ir mazliet gotiskāks un dūma smagie lēnie triepieni sāk palikt otrajā plānā. Reimonds uzdzied šad tad arī tīro vokālu ar Kristiņčiku, kad apnīk grovlot.
THEATRE OF TRAGEDY "As Black As Devil PAinteth" no "Velvet Darkness They Fear" (1996)
THEATRE OF TRAGEDY ir ļoti radošs un mainīgs kantoris - to viņi pierāda 1998tajā iznākušais ripulis, kurš ir jau tikai gotisks. Reimonds vairs negrovlo, un dūmīgās ģitārpartijas tikpatkā pazudušas no grupējuma skaņu paletes.
THEATRE OF TRAGEDY "Cassandra" no "Aegis" (1998)
Mileniums un ripulis "Musique" nošokē fanus - un kā nu nē - grupas skanējumā daudz tumšas elektronikas, Teātra teksti vairs nav senangļu mēlē ar visiem "thou"(you), "art"(are) un tamlīdzīgām vārdu fosīlijām, bet tekstos dominē ultra moderni termini un kompīši, un Reimonds vispār pārvērties par robotu -
THEATRE OF TRAGEDY "Machine" no "Musque"(2000)
Inovatīvi un pat oriģināli, bet ej tu to iestāsti faniem -
THEATRE OF TRAGEDY "Radio" no "Music" (2000)
2002. iznākušais "Assembly" stilistiski tamlīdzīgs electro/gothic metal -
THEATRE OF TRAGEDY "Universal Race" no "Assembly"(2002)
Kautkad pēc šī ripuļa uznākšanas Kristiņčiks no "Teātra" mājaslapas uzzina, ka grupa viņu ir izkikojusi ārā (kāds varen negļēvs veids kā grupai atbrīvoties no saviem dalībniekiem), bet jau kopš 1996tā viņa dzīvojas pa Vāciju, ir apprecējusies ar ATROCITY vokālistu Aleksandru Krullu.
Arī ārpus "Teātra" Liv Kristīne bij uzsākusi solo karjeru un 1998tajā viņai iznāk pirmais ripulis ar nosaukumu "Deaus Ex Machina", kurā viņa ar ne mazāk lielo leģendu PARADISE LOST vokālistu Niku Holmsu iedziedāja "3 A.m." -
LIV KRISTINE "3 A.M." no "Deus Ex Machina"(1998)
"Deus Ex Machina" ir visvieglākais, vissimfoniski-atmosfēriskākais viņas soloalbūms, jo vēlākos ripuļos sāk "uzbāzties" elektriskās ģičas (vīriņš un ATROCITY veči nāk palīgā) un arī daudz "arābismu" ("Enter My Religion"(2006))
LIV KRISTINE "Waves Of Green" no "Deaus Ex Machina"(1998)
LIV KRISTINE "Over The Moon" no "Enter My Religion" (2006)
LIV KRISTINE "Streets Of Philadelphia"(BRUCE SPRINGSTEEN cover) no "Enter My Religion" (2006)
LIV KRISTINE "Skintight" no "Skintight" (2010)
Liva ļoti produktīvs mākslinieks un bez savas solo karjeras ar savu vīru un ATROCITY večiem ir izveido simfoniskā metāla apvienību LEAVES EYES. No 2004tā līdz klausītājam nonāk 4 ripuļi -
LEAVES EYES "Tale Of The Sea Maid" no "Lovelorn"(2004)
LIV KRISTINE "Liberine"
Soloripulī vairāk vai mazāk LIV KRISTINE dzirdams maigāks skanējuma piegājiens, gandrīz gribas to visu nosaukt par popmusic, bet tas vienam otram pirmamkārtām liks vilkt paralēles ar komercrādžiņa ""bumsiku", kas LIV KRISTINE gadījumā ir galīgi aplami (vairāk vai mazāk tas tomēr nav "rādžiņformāts" - nav tās saldās lipīgās un dažreiz pat lētā skanējuma lielos kvantumos štancētās dziesmeles) un otramkārtām būtu nepelnīti tādai māksliniecei kā Livai nosaukt viņu par "popsņašku", un trešāmkārtām arī stilu un žanru sajaukums LIV KRISTINE soloripas skanējumā ir stipri daudzveidīgs, tā kā LIV KRISTINE vienā žanrā vien neiekļaujas.
LIV KRISTINE "Libertine" no "Libertine"(2012)
LIV KRISTINE "Libertine" ir gan gana roķīgi-smagāku pavadījumu gandrīz LEAVES' EYESveidīgi momenti (ar uzsvaru uz roku, bez simfo elementiem) kā "Libertine", "Solve Me", emocionāli stiprā (un laikam kopā ar vīriņu iedziedātā) "Vanilla Skin Delight", "Paris Paris" un pilnīgi maigās piano priekšplāna balādes kā (mana albūma mīļākā) "Silence", "Meet Me in The Red Sky", "The Man With The Child In His Eyes".
Tātad divveidīgs ripulis - vai nu roķīgāks un spraigāks, vai nu piano-maigāks un mazu mazumiņu simfoelementu maigākai atmosfērai. Jebkurā gadījumā, nekastāds, kas nebūtu līdz šim dzirdēts, nekādas skanējuma revolūciju "Libertine" neatrast, un inovāciju tikpatkā nemaz. baidos, ka šis ir tāds pārejas ripulis, to var noklausīties un diemžēl ātri aizmirst.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru